Tiesas diena: kādus investorus varētu atrast airBaltic?
Uz 2026. gada 15. oktobri airBaltic turpina darbu Chapter 11 procedūras ietvaros, taču turpmākā finansējuma nosacījumi un ķīlu prioritāte joprojām ir strīdu priekšmets. Obligāciju turētājiem joprojām nav mierīga miega — viņus, protams, „apcirps”, atliek vien saprast, par cik. Valdība faktiski ir zaudējusi uzņēmuma kapitālā ieguldītos līdzekļus. Tuvākie dokumenti, kas mainīs vērtējumu par airBaltic stāvokli, parādīsies pēc tiesas sēdes 19. oktobrī: vai tiks atļauti atlikušie 35 miljoni eiro un kādā redakcijā tiks apstiprināti DIP nosacījumi.
Pagaidām Latvijai būs jāmeklē un jāatrod vismaz divi investori atjaunotā uzņēmuma īpašumtiesībām. Uz satiksmes ministra pirmsvēlēšanu bravūrīgajiem mājieniem raugāmies skeptiski. Kāpēc? Mēģināsim prognozēt, kas visticamāk neienāks airBaltic kapitālā: piemēram, Lufthansa, kurai tuvākajā laikā jāsaņem TAP Air Portugal un jāiegulda uzņēmumā ievērojami līdzekļi, kā arī Air France-KLM ar savu „trauslo” finansiālo stāvokli un apņemšanos attiecībā pret SAS. Latvija neparasti ātri Eiropas mērogā izveidoja valdību — tam bija vajadzīgas mazāk nekā 10 dienas! Tagad atliek nelielais — uzrādīt sabiedrībai jaunu un prātīgu satiksmes ministru, kas spēj nodrošināt rezultātu.
Taču arī no ministra nav daudz atkarīgs, ņemot vērā situāciju Eiropas tirgos. Investoru ir ļoti maz, „un tos pašus izķer”. Pēc vairāku mēnešu nenoteiktības beidzot izšķīrusies Portugāles valdība: uzņēmumu TAP Air Portugal, visticamāk, iegūs vācu Lufthansa, bet Air France-KLM paliek malā. Lēmums kļuva zināms otrdienas, 13. oktobra, vakarā no Portugāles televīzijas kanāla SIC ziņojuma; nākamajā dienā, trešdien, to oficiāli apstiprināja pēc valsts ministru padomes sēdes. Ja darījums notiks, tas kļūs par nozīmīgu Eiropas debesu konsolidācijas posmu. Pagaidām 44,9 % TAP kapitāla, kas šobrīd simtprocentīgi pieder Portugāles valstij, iegāde nav garantēta: aviokompānija uzsāk ekskluzīvas sarunas ar valdību.
Darījuma parakstīšana gaidāma līdz gada beigām. Pēc tam lietu būs jāizskata Eiropas konkurences aizsardzības iestādēm; process var noslēgties vēl pēc 12–18 mēnešiem. Pagaidām nav zināms, vai vācu kompānijai nevajadzēs atteikties no daļas aktīvu vai laika nišu (slotu) lidostās. Lufthansa Lisabonas pārvadātāja iegāde turpinātu pēdējo divdesmit gadu iegāžu virkni: Swiss (2005), Austrian Airlines (2009) un, pavisam nesen, Brussels Airlines (2019).
Kopā ar TAP Lufthansa iegūst vienu no pēdējiem pievilcīgajiem spēlētājiem Eiropas debesīs: operatoru ar jaunu lidmašīnu parku (vidējais lidmašīnu vecums — 11 gadi), kas ir ienesīgs kopš 2022. gada un kam pieder 22 % no reisu tirgus starp Eiropu un Brazīliju. „Bilances stabilitāte, visticamāk, bija atšķirīgais faktors, salīdzinot ar Air France-KLM piedāvājumu,” pirmajā vērtējumā saka ieguldījumu kompānijas Oddo aviācijas nozares eksperts Jans Derokls (Yan Derocles). Bernstein analītiķi jau 2025. gada beigās izteica tādu pašu prognozi: „Air France-KLM trauslākā finansiālā situācija un tās pašreizējās saistības pret SAS, šķiet, padara jaunus iegādes darījumus maz ticamus.” Franču–holandiešu grupa tieši šobrīd palielina savu daļu Skandināvijas pārvadātāja kapitālā.
Atgriezīsimies pie airBaltic. 19. oktobrī tiesai faktiski jānosaka, ar kādiem nosacījumiem airBaltic varēs turpināt piesaistīt līdzekļus, kas nepieciešami darbam un restrukturizācijas veikšanai. Turklāt sēdes galvenais rezultāts būs nevis vienkārši atļauja saņemt papildu 35 miljonus eiro, bet gan tas, kādas tiesības uz airBaltic aktīviem iegūs jaunie kreditori un cik lielā mērā tas mainīs esošo obligāciju turētāju stāvokli. Tieši šeit koncentrējas viens no restrukturizācijas galvenajiem konfliktiem.
Līdz 2026. gada 3. decembrim airBaltic tiesai jāiesniedz vismaz divi potenciālie investori. Un nevis vienkārši jānosauc uzņēmumu nosaukumi, bet jānoslēdz ar tiem konfidencialitātes līgumi (NDA) un jāsaņem no tiem sākotnējie komerciālie piedāvājumi par kapitāla ieguldīšanu.
Ja airBaltic nespēs piesaistīt investorus noteiktajos termiņos, uzņēmumam draud zaudēt piekļuvi nākamajai finansējuma tranšei 125 miljonu eiro apmērā, bet perspektīvā — saskarties ar likvidācijas draudiem. Uzņēmumu investoru trūkuma gadījumā varēs finansēt valsts, kuras priekšā — vēlēšanu priekšvakarā — būs izvēle: nolemt airBaltic likvidācijai vai atkal ieguldīt tajā vismaz simts miljonus eiro. Potenciālie investori, kā mēs lasījām iepriekš, Eiropas tirgū strauji izsīkst. Jaunais Latvijas satiksmes ministrs (un jaunā valdība?) nonāks sarežģītas izvēles priekšā.
